Reālo ienākumu iespēja internetā


Latvijas ekonomika — vai ar vienu kāju jau viduvēju ienākumu slazdā?

stilīgākās bināro opciju stratēģijas tirdzniecība neizdodas

Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists Raugoties uz to, kā pēdējā laikā pakāpeniski mazinās Latvijas ekonomikas izaugsmes temps lai arī liela daļa no tā ir skaidrojama ar ārējām norisēm, kas nav opcijas pārvērtēšana raksta fokusa tēmaarvien vairāk domās atgriežos pie tiem jautājumiem, kas man personīgi bija aktuāli pirms-krīzes periodā.

Tad pirmo reizi iepazinos ar konceptu middle income trap turpmāk tekstā reālo ienākumu iespēja internetā MIT jeb latviskojot — vidēju ienākumu slazds. Domāju, ka ekonomistiem šis koncepts ir labi zināms, tomēr pēdējā laikā nedaudz piemirsts, jo kādu laiku īsti nebija aktuāls. Kas tad īsti ir MIT? Ar šo jēdzienu tiek saprasta situācija, kad tautsaimniecība reālās konverģences procesa gaitā iestrēgst vidēju ienākumu līmenī un nespēj pārlēkt nākamajā, augstu ienākumu līmenī.

Savulaik, kad tikai uzsāku savu ekonomista karjeru un Latvijas tautsaimniecība ļoti straujiem tempiem konverģēja uz Eiropas Savienības ES vidējo līmeni, aizdomājos par to, cik lielas iespējas Latvijai ir tikt šīm valstīm līdzi. To pēta dažādas ekonomikas augsmes teorijas, bet par to citreiz. Pēc Eurostat datiem, Latvija Protams, vienmēr var spriest par to, vai šāds rādītājs pilnībā atspoguļo reālās konverģences procesu, kā arī apstrīdēt metodoloģiskās rādītāja nianses, bet tas būtu vieglākais ceļš, jo īsti alternatīvu šim rādītājam nav.

Account Options

Kādu laiku atpakaļ, īpaši straujās izaugsmes gados, bija populāri ar lineāra trenda palīdzību rēķināt, pēc cik gadiem Latvija sasniegs ES vidējo līmeni. Šāda pieeja, protams, ir ļoti vienkāršota reālo ienākumu iespēja internetā vairāk noderīga politiķiem, bet ekonomiskā teorija paredz dažas problēmas. Viena no tām — Reālo ienākumu iespēja internetā.

Kas ir middle income trap? Valstīm, atrodoties reālās konverģences ceļa sākumā, pirmie soļi parasti padodas visai raiti. Pirmais tautsaimniecības attīstības posms ir saistīts ar savu dabisko priekšrocību izmantošanu — dabas resursu un lauksaimniecības zemju utilizāciju. Nākamajā posmā ārējās tirdzniecības un kapitāla plūsmu barjeru mazināšana salīdzinoši ātri dod būtisku pienesumu reālajai konverģencei — pakāpeniski sāk attīstīties darbaspēka intensīvā rūpniecība reālo ienākumu iespēja internetā, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana, pārtikas ražošana, vienkāršākā kokrūpniecība utt.

Nākamajā posmā ārvalstu tiešās investīcijas un to spill-over efektieksports kas visbiežāk balstās uz salīdzinoši lētu darbaspēku un mazu apstrādes apjomu un imports tajā skaitā pārņemtās tehnoloģijas un know-how ātri turpina veicināt reālās konverģences procesu. Pamazām aug eksportētāju ienākumi, attīstās vietējā rūpniecība, kā arī pakalpojumi, kas nepieciešami šo sektoru apkalpošanai. Tāpat turpina pieaugt darbaspēka ienākumi, tādējādi padarot ražoto produkciju dārgāku un tādējādi mazāk konkurētspējīgu ārējos tirgos.

Pieaugot tirgojamo nozaru atalgojumam, pakāpeniski sāk pieaugt arī pieprasījums pēc pakalpojumu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem un pakāpeniski kāpj algas arī tajās. Pieaugot darbaspēka ienākumiem vēl tālāk un, mazinoties starpībai ar konverģences mērķa grupām, vēl vairāk sarūk konkurētspējas priekšrocības galvenokārt tās, kas saistītas ar cenu faktoriem.

Notikumu kalendārs

Līdz pienāk mirklis, kad, balstoties uz esošajiem tautsaimniecības resursiem, tālāka attīstība ir ierobežota. Tautsaimniecības reālās konverģences procesu var salīdzināt ar sportistu, kas uzsāk treniņus, piemēram, tāllēkšanā.

Lai iemācītos aizlēkt viena metra attālumā liela piepūle nav jāizdara, tas pats attiecas uz diviem un trim metriem — atliek paskatīties, kā to dara citi.

  • Privātais patēriņš – kā pa kalniem
  • Latvijas ekonomika – vai ar vienu kāju jau viduvēju ienākumu slazdā?

Četru metru lēcienam nāksies patrenēties un dabūt dažus nobrāzumus. Pie pieciem metriem būs jāstrādā ar treneri pie lēciena tehniskajām niansēm, un katrs nākamais centimetrs nāks ar lielām grūtībām.

Līdzīgi ir arī ar tautsaimniecību - sasniedzot kādu reālās konverģences robežu, tautsaimniecības izaugsmes fundamentālie faktori visbiežāk ģeogrāfiskās priekšrocības, darbaspēka prasmes, derīgie izrakteņi utt. Atalgojuma starpība starp valsti un ārējās tirdzniecības partnervalstīm sarūk un nesniedz vairs priekšrocības apstrādes rūpniecības un eksporta konkurētspējas uzturēšanā. Un gadās, ka šajā brīdī tautsaimniecība savā veidā "iestrēgst" vidēju ienākumu līmenī, bez iespējas pārlēkt nākamajā, augsto ienākumu līmenī.

Tajā mirklī, reālo ienākumu iespēja internetā kā sportistam, ir jāstrādā un jāslīpē nianses, lai panāktu nākamo uzlabojumu.

  1. Agnese Rutkovska Latvijas Bankas ekonomiste Iedomāsimies senatnīgu tvaika lokomotīvi ar vilciena sastāvu, un nosauksim to par Latvijas tautsaimniecību.
  2. Likumprojekts redakcijā, ko atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vairākums, prezumē, ka jebkurš cilvēks var iemācīties lietot datoru un viedierīces, turklāt jau sākot ar
  3. Tomēr, pēc Auera paustā, pašreižējā situācijā Latvija ievērojami iepaliek no citām Rietumeiropas valstīm un, lai gan tikai mazākā mērā, arī no Igaunijas un Lietuvas.
  4. Par Konverģences programmu
  5. Peļņa no tirdzniecības internetā
  6. Valsts ieņēmumu dienests |
  7. Monetārā un valūtas kursa politika 2.

Iestrēgšana MIT nozīmē to, ka, visticamāk, cenu konkurētspējas sniegtās priekšrocības ir kļuvušas mazākas nekā reālās konverģences sākumposmā. Arvien lielāku lomu sāk spēlēt reālo ienākumu iespēja internetā faktori — preču un pakalpojumu kvalitatīvie aspekti un patērētāju preferences par Latvijas ne-cenu konkurētspēju nesen rakstīja kolēģis K.

Attiecībā uz MIT pēdējos gados ir saradušies neskaitāmi raksti, publikācijas, pētījumi. Vieni ir vairāk aprakstoši, citi - reālo ienākumu iespēja internetā. Pētot literatūru, nākas secināt, ka joprojām nav panākts vienots kopsaucējs par to, kas ir MIT un kādas pazīmes liecina par tā esamību. Pēc savas būtības MIT nav nekas neparasts — tas ir vienkārši ekonomistu izdomāts nosaukums vienam no tautsaimniecības reālās konverģences procesa posmiem.

Diezgan daudz uz MIT koncentrējas Pasaules Bankas ekonomisti un pētnieki — ir vairākas publikācijas sk. Personīgi man patīk Bruegel domnīcas pētnieka A. Egavas A. Egawa MIT rašanās faktoru klasifikācija 4. Viņš savā pētījumā par ienākumu nevienlīdzības saistību ar MIT definē MIT rašanās iemeslus un atdala tos no ekonomiskā palēninājuma faktoriem jo daudzi no faktoriem var neliecināt par MIT eksistenci, bet gan vienkāršu ekonomiskā cikla lejupslīdi.

  • Kas ir svarīgāk – VID ērtības vai cilvēku iespējas? - LV portāls
  • Iekšzemes kopprodukts — teorija. Ekonomika, - klase.

Galvenie faktori, kas izraisa valsts nokļūšanu Reālo ienākumu iespēja internetā, viņaprāt, ir atalgojuma kāpums ko no savas puses varētu nedaudz pārfrāzēt kā "ar produktivitātes kāpuma tempu nesamērojams atalgojuma kāpums" ; pārlieku lielas publiskās investīcijas tas kavē privāto investīciju attīstību ; liela atkarība no eksporta vai drīzāk mazs iekšējais tirgus ; reģionālā ienākumu nevienlīdzība; mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzība; sabiedrības novecošana.

Lai arī daļa no Egavas minētajiem faktoriem ir minama arī vienkārša ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē, tomēr, manuprāt, minēto faktoru kopums labi apraksta tieši vārda "slazds" būtību. Tādējādi sanāk, ka valsts tiek savā ziņā ierauta slazdā, no kura bez nopietniem "cirtieniem" nav iespējams izkļūt. Kāda ir situācija Eiropā ar MIT? Kā jau rakstīju iepriekš, ir grūti viennozīmīgi vērtēt to, vai tautsaimniecība atrodas MIT.

Tomēr intereses pēc paraudzījos, kā izskatās reālās konverģences process ES dalībvalstu vidū.

Vēlos informēt, ka tekstā:

Īpaši interesanti ir pievērst uzmanību tām valstīm, kas vienlaicīgi ar Latviju Tās valstis, kuras atrodas virs 45° līnijas, šajā laika posmā ir paaugstinājušas savu relatīvo labklājību, tās, kuras zem, — samazinājušas. Jo tālāk valsts atrodas no 45° līnijas, jo lielākas pārmaiņas šo 10 gadu laikā ir notikušas. ES dalībvalstu IKP attīstība laika posmā no Vienīgie izņēmumi ir Grieķija un Portugāle — valstis, kuras šajā dekādē ir zaudējušas savu relatīvo labklājības līmeni.

Tad seko valstu grupa, kas No tām augstākais labklājības līmenis ir Maltā un Čehijā, tomēr salīdzinājumā ar Tikmēr Horvātija, Ungārija, Kipra, Čehija un Slovēnija desmitgades laikā ir panākušas salīdzinoši mazu progresu vai pat regresu.

Iespējams, šo valstu gadījumā varam runāt par MIT, tomēr, protams, katrai no tām var būt savi specifiski iemesli.

Piemēram, Kipras gadījumā tā ir nodrošināto iespēju nodrošinājumu, ko tā piedzīvoja Vēl vienu grupu veido Rumānija un Bulgārija, valstis, kas pievienojās ES Tās ir divas valstis, kas ir pietiekami līdzīgas, lai varētu tapt salīdzinātas.

Tomēr abu valstu pēdējo desmitgažu sniegums ir bijis krasi atšķirīgs. Vēl dažas desmitgades atpakaļ Īrija un Portugāle atradās aptuveni vienā labklājības līmenī, bet Portugāli labklājības ziņā jau faktiski ir panākušas Slovākija, Lietuva un Igaunija.

Tieši Portugāle parasti tiek minēta, kā ES klasiskākais MIT piemērs, kad valsts nav spējīga veikt nākamo lēcienu attīstībā.

Līdzīgi raksti

Portugāles attīstību laika gaitā ir ietekmējusi vāja politiskā griba, nespēja veikt efektīvas un laicīgas strukturālās reformas. Tikmēr Īrija ir bijusi politiski izlēmīga un īsteno uz strukturālām reālo ienākumu iespēja internetā balstītu tautsaimniecības attīstību. Šo valstu krasās atšķirības labi varēja redzēt arī nesenajā parādu krīzē, kad abas bija spiestas vērsties pie starptautiskajām institūcijām pēc palīdzības.

Īrijas rīcība palīdzības programmas ietvaros bija ātra un izlēmīga, kas vainagojās ar ātru palīdzības programmas noslēgšanu un Īrijas atgriešanos starptautisko finanšu tirgu apritē. Tikmēr Portugāles palīdzības programma ir bijusi būtiski sarežģītāka, un šobrīd nav skaidrs, vai Portugālei nebūs nepieciešama vēl viena palīdzības programma.

Globālā līmenī, runājot par MIT, parasti tiek pretnostatīt divi kontrasti — panākumi, ko spējušas gūt Dienvidaustrumāzijas valstis, un problēmas, ar kurām saskārušās Dienvidamerikas valstis.

Galvenās debates ir par to, kādēļ vairākām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir izdevies pārvarēt MIT, bet Dienvidamerikas valstīm — nē. Kā jau vienmēr ekonomikā — viss nav melns vai balts. Attiecīgi arī šis jautājums ir ļoti reālo ienākumu iespēja internetā atbildams.

Kopējais Latvijas reālās konverģences līdzšinējais ceļš atgādina procesu, kas raksturo MIT. Reālās konverģences vēsturisko procesu viennozīmīgi vērtēt traucē daudzie ekonomiskie šoki, kas laiku pa laikam apturēja konverģences procesu banku krīze, Āzijas-Krievijas krīze, Tomēr neapšaubāmi, ka neatkarīgas valsts pastāvēšanas laikā Latvija ir sasniegusi būtisku konverģenci.

Tā vēl Sava ceļa sākumā Latvija, tāpat kā vairums jaunattīstības ekonomiku, sāka ar tirgus liberalizāciju, dažādu ārējās tirdzniecības barjeru mazināšanu un strukturālu reformu veikšanu. Minētie pasākumi ātri vien veicināja reālās konverģences procesu.

Privātais patēriņš – kā pa kalniem

Laika posmā no  Nākamajos četros gados reālās izaugsmes temps pieauga līdz Savukārt laika posmā no  Īsā atbilde uz jautājumu par to, vai Latvija jau šobrīd atrodas MIT, ir — nē!

Ir vairākas pazīmes, kas, manuprāt, par to liecina: Latvijas eksporta daļas pasaules importā turpina pieaugt. Latvijas eksportētāji arvien spēj iekarot jaunus reālo ienākumu iespēja internetā, kas liecina par Latvijas eksporta konkurētspēju. Īpaši pozitīvi MIT kontekstā ir uzsverams apstāklis, ka Latvijas konkurētspējas uzlabošanos virza galvenokārt ne-cenu faktori, kas ir viens no galvenajiem MIT pārvarēšanas priekšnosacījumiem. Latvijas uzņēmumu rentabilitātes rādītāji izteikti kā peļņa vai zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pret neto apgrozījumu neuzrāda jebkādas pasliktinājuma pazīmes.

Atalgojuma līmeņu starpība ar eiro zonu saglabājas augsta.

Kas ir svarīgāk – VID ērtības vai cilvēku iespējas?

Lai arī Latvijā vidējais atalgojuma kāpums apsteidz algu kāpumu ES, tomēr atšķirības saglabājas visai būtiskas sk. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka, atalgojuma līmeņu starpībai sarūkot, mazināsies arī Latvijas cenu reālo ienākumu iespēja internetā pārsvars. Ja raugās, piemēram, uz Latvijas un Vācijas vienības darbaspēka izmaksu dinamiku apstrādes rūpniecības sektorā Vāciju izvēlējos kā vienu no ES pamatkodola valstīm; diemžēl nav pieejama agregēta informācija par ES vidējotad Latvija pakāpeniski tuvojas Vācijas līmenim, tomēr starpības ir pietiekami lielas, lai vēl kādu laiku par šo jautājumu īsti nebūtu jāuztraucas.

Latvijas un Vācijas vienības darbaspēka izmaksas  [2] Datu avots: Eurostat, autora aprēķini Tajā paša laikā nevar noliegt, ka Latvijas tautsaimniecībai piemīt raksturīgas pazīmes tam, ka vidējā termiņā tā varētu nokļūt MIT.

naudu un biznesa veidus, kā nopelnīt cik daudz reālu bināro opciju

Latvijai ir izteikta mājsaimniecību ienākumu un reģionālā nevienlīdzībakā arī vērojama sabiedrības novecošanās. Pašlaik man nerodas pārliecība, ka valsts ilgtermiņa plānošana ir vērsta tajā virzienā, lai MIT mums nebūtu problēma.

bināras iespējas, kur nopelnīt naudu bināro opciju apsveikuma bonuss 2020. gads

Galvenokārt tiek dzēsti esošie ugunsgrēki, bet maz tiek darīts ilgtermiņa attīstības vārdā. Arī valsts ilgtermiņa plānošanas dokumentos reālās konverģences process visbiežāk tiek uztverts un attēlots kā lineārs process, t. Nevarētu teikt, ka lineāra reāla konverģence nav iespējama, bet līdz šim veiktie pasākumi tās nodrošināšanai nepārliecina.

Bitcoin diagramma mēnesī ātrs veids, kā nopelnīt naudu vienā dienā

Kurš ir tas mirklis, kad Latvijas iekļūs MIT? Grūti viennozīmīgi atbildēt — intuitīvi šķiet, ka mums priekšā ir vēl vismaz procentpunkti reālās konverģences izteikti kā IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret ES vidējotātad vismaz daži gadi.

Latvijas ekonomika – vai ar vienu kāju jau viduvēju ienākumu slazdā?

Lai arī ļoti teoretizēti, tie sniedz labu ieskatu tautsaimniecības ilgtermiņa potenciālā. Potenciālā IKP aprēķini visbiežāk balstās uz Cobb-Douglas ražošanas funkciju, kas ņem vērā uzkrātā kapitāla apjomu investīcijasdarbaspēka un demogrāfisko devumu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti KFPkura savukārt apraksta tiešā veidā nenovērtējamus faktorus — tehnoloģisko progresu, know-how, cilvēkkapitāla attīstību, institucionālo faktoru attīstību utt. Kā jau iepriekš rakstīju, potenciālais IKP ir tehniski sarežģīti aprēķināms rādītājs un pakļauts būtiskām vēsturiskām revīzijām.