Izmantojot reālo iespēju teoriju


  • Bināro opciju apgūšana no nulles
  • Они уедут, потом остановятся где-нибудь.
  • Gadījumnotikumu varbūtības un darbības ar varbūtībām
  • Ей надо было выкупить билет на вытянутой руке прямо перед.
  • Ekonomikas izaugsme — Vikipēdija
  • Verum variants 60 sekundes platforma

Profilakses modeļi un teorijas Pievēršanos psihoaktīvo vielu lietošanai un tās turpināšanai, kā arī profilakses pasākumu pamatojumu — kā lietošanu novērst, skaidro daudzi modeļi un teorijas. Šajā sadaļā apskatīta tikai daļa no tiem. Šeit izvēlēti tie modeļi un teorijas, kas izmantoti to programmu pamatojumam, kas iekļautas EDDRA datu bāzē. Apskatu sagatavoja A. Teorijas noskaidro konkrētus elementus vai komponentes, kas pazemina vai paaugstina iespēju lietot atkarību izraisošas vielas, piemēram, pārliecība par normu, sociālās prasmes utt.

bināro opciju killbinarysignals indikators 2

Teorija iespēju bibliogrāfija, kā šie elementi vai komponentes mijiedarbojas, pastiprinot vai pavājinot cita citu, un, protams, kā tās ietekmē uzvedību saistībā ar vielu lietošanu.

Tās sniedz reālu un loģisku ieskatu, kā profilaktiskā iejaukšanās varētu iedarboties, un parāda, ka tā ir bāzēta uz pārbaudītu teoriju.

Praksē daudzos gadījumos teorijas pārzināšana palīdz noteikt, kuri mainīgie ir jāizvēlas, lai novērtētu iejaukšanās efektivitāti. Tas ļauj izvairīties no izplūdušas pieejas, kad tiek ņemts vērā katrs uzvedības izmantojot reālo iespēju teoriju, individuālais vai bioloģiskais aspekts, nezinot, cik liela vai maza ir tā ietekme uz uzvedību, kas saistīta ar vielu lietošanu. Veselības veicināšana Praksē dažreiz nākas sastapties ar uzskatu, ka psihoaktīvo vielu lietošanas ierobežošanā svarīgākā ir veselības veicināšana, kas ietver arī profilaksi, un abu apakšnozaru uzdevumi tiek sapludināti kopā.

Tādēļ ir nepieciešamība apskatīt veselības veicināšanu kā pamatu tālākam profilaktiskajam darbam. Praksē veselības veicināšanas pasākumu uzdevums ir sagatavot augsni profilakses pasākumu veikšanai, un to var uzskatīt par pamatu, uz kura būvēt profilakses ēku. Nav apliecinājuma tam, ka veselības veicināšanas aktivitātes pašas par sevi būtu pietiekamas, lai ierobežotu atkarības problēmu.

Roberts Škapars. Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija. (e-grāmata)

Kognitīvie un informējošie modeļi Kognitīvie modeļi pamatojas uz ideju, ka indivīdi rīkojas atbilstoši savām zināšanām un pārliecībai. Tātad, ja indivīds būs informēts par noteiktas uzvedības negatīvajām sekām, viņš izdarīs racionālu un zinošu izvēli, lai mainītu savu uzvedību.

Lielākais kognitīvo modeļu trūkums ir tas, ka tie neņem vērā atšķirību starp nodomiem nolūkiem un reālo rīcību, kuru daudzos gadījumos ietekmē sociālo, emocionālo un psiholoģisko faktoru kopums. Ticības veselīgai dzīvei modelis  Health belief model, I.

Rosenstock, M.

interneta ienākumi interneta ienākumi

Becker Vadmotīvs: mēs sliecamies rīkoties un loģiski lemjam atbilstoši mūsu rīcībā esošajām zināšanām. Šis modelis pamatojas uz priekšstatiem, ka iespējamais saslimšanas risks un ieguvums no rīcības, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, ir galvenie faktori, kas motivē uz veselīgu rīcību. Tiek uzskatīts, ka faktoloģiskās informācijas nodrošināšana par psihoaktīvo vielu lietošanas negatīvajiem efektiem un radīto kaitējumu radīs negatīvu attieksmi un tādējādi atturēs no šādu vielu lietošanas uzsākšanas vai tās turpināšanas.

Modelis tika izstrādāts ASV pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados un tiek lietots arī šodien. Galvenie faktori mainīgie : zināšanas izmantojot reālo iespēju teoriju psihoaktīvajām vielām; zināšanas par šo vielu lietošanas negatīvajām sekām.

binārās opcijas pelna naudu

Trūkumi: Modeļa pamatā ir pieņēmums, ka jebkuru uzvedību nosaka tikai racionāls prāta lēmums. Diemžēl dzīvē emocionālie un sociālie faktori mēdz būt spēcīgāki par racionālajiem apsvērumiem. Bieži vien noteicošie ir situatīvie faktori, sociālā ietekme. Piemērs: Analizējot prezervatīvu lietošanu pusaudžu vidū, lai izvairītos no HIV infekcijas, var izdarīt šādus secinājumus: iespējamo draudu līmenis HIV infekcija tiek uztverts kā ļoti augsts, arī iespējamā personīgā apdraudētība inficēšanās ar HIV tiek vērtēta kā pietiekami augsta, tāpat kā būt rentablam binārajās opcijās tiek vērtēta iespējamā aizsardzība prezervatīvu lietošanabet iespējamā ārstēšanas efektivitāte tiek uztverta kā zema.

No tā izriet, ka pusaudžiem vienmēr vajadzētu lietot prezervatīvus. Reāli tas tā nav, prezervatīvi bieži netiek lietoti, jo  emocionālajiem un sociālajiem faktoriem seksuāla kontakta uzsākšanā  ir svarīgāka loma nekā zināšanām par risku. Pārdomātas rīcības plānotas uzvedības — attieksmes modelis Reasoned action — attitude model, D. Fishbein, I.

Azjen Vadmotīvs: Izmantojot reālo iespēju teoriju izturamies un lemjam atbilstoši savai vērtību sistēmai un ņemot vērā citu uzvedības normas. Uzvedību nosaka mūsu nodomi jeb nolūki.

satoshi prēmijas

Izmantojot reālo iespēju teoriju rīcības teorija pauž uzskatu, ka indivīda iecerēto uzvedību nosaka divas komponentes: indivīda attieksme iekšējais faktors pret savu rīcību un sociālo normu ārējais faktors uztvere. Autori secina, ka attieksme biežāk nosaka nodomus nolūkusnevis uzvedību. Katrs indivīds, izvērtējot savu iespējamo uzvedību, sociālās normas var ņemt vērā atšķirīgā pakāpē. No tā izriet, ka atkarības vielu lietošana ir racionāla lēmuma nodoma rezultāts, jo jaunais cilvēks zina, ka būs negatīvas sekas, un pārzina sociālās normas šajā jautājumā.

Notikumi varbūtību teorijas izpratnē Ar notikumu vabūtību teorijā saprot jebkuru faktu, kuru var konstatēt novērojuma vai izmēģinājuma rezultātā. Par novērojumu vai izmēģinājumu sauc zināmu apstākļu realizāciju, kā rezultātā var iestāties notikums. Izmēģinājums nozīmē aktīvu interesējošā apstākļu kompleksa radīšanu.

Kopumā uzvedība, kas skar katra cilvēka veselību, pamatojas uz viņa iecerēm vai nodomiem. Ja jūs nolemsiet dzīvot veselīgi, tad tā arī būs. Šo modeli plaši lieto, lai izskaidrotu motivāciju lietot atkarības vielas, un tas piedāvā ērtu struktūru, kā novērtēt attieksmes un ietekmējošo apstākļu relatīvo svarīgumu indivīda uzvedības veidošanā.

Galvenie faktori mainīgie : sociālā izziņa cognition — uztveres un iemācīšanās psiholoģiskais rezultāts un domāšana un uzvedība: tieksme lietot atkarības vielas kādā noteiktā laika posmā; izprastais risks attiecībā uz atkarības vielu lietošanas kaitīgumu; vecāku un vienaudžu iecietības pret šo vielu lietošanu uztvere; visas sabiedrības, jauniešu un vienaudžu atkarības vielu lietošanas biežuma uztvere.

Sociālās ietekmes modeļi Sociālās ietekmes modeļos izmantojot reālo iespēju teoriju, ka sociālajiem faktoriem ir galvenā loma atkarības vielu lietošanas uzsākšanā un lietošanas sākuma fāzē. Sociālās ietekmes avoti ir: plašsaziņas līdzekļi, vienaudži un ģimene. Šo modeļu nozīmi svarīgi atzīmēt tādēļ, ka tie bija pirmie atkarības profilaksē, kas paredzēja būtiski izmainīt uzvedību.

Ekonomikas izaugsme

Sociālās ietekmes modeļi ir visai svarīgas veiksmīgu atkarības profilakses pieeju komponentes. Sociālās iemācīšanās teorija  Social Learning Theory. Bandura kā pārāk vienkāršotu noliedz biheivioristu teoriju, kas apgalvo, ka vide rada atbilstošu uzvedību katram, kas tur atrodas. Viņš papildina šo teoriju ar atziņu, ka personības attīstība ir apkārtējās vides, uzvedības un indivīda psiholoģisko procesu mijiedarbības rezultāts.

Autors sociālās iemācīšanās teoriju sauc arī par mācīšanos novērojot, jo te tiek uzsvērts citu cilvēku uzvedības, attieksmes un emocionālās reakcijas atdarināšanas un modelēšanas svarīgums. Uzvedības modelēšanas procesu veido atsevišķas komponentes: uzmanības pievēršana, novērotā saglabāšana, reproducēšana un motivēšana.

Individuālie mainīgie: sociālā izziņa cognition un rīcība conduct.

kā jūs varat nopelnīt naudu par savu personīgo automašīnu

Faktori, uz kuriem modelis iedarbojas: uzskats, ka ir viegli piekļūt šīm vielām iedomātā pieejamība ; cigarešu un alkohola pirkšana ģimenes vajadzībām; eksperimentēšana ar psihoaktīvajām vielām; cik normāli tiek uztverts tas, ka draugi lieto atkarības vielas; attieksme pret legālo atkarības vielu popularitāti un reklāmu;vērtības.

Dzīves prasmju teorija   Life Skills Theory. Lai gan dzīves prasmju teorija postulē, ka veselībai kaitīga uzvedība ir sarežģītas mijiedarbības, kura notiek starp personas sociālajiem un vides faktoriem, rezultāts, tomēr tajā tiek pieņemts, ka indivīda uzvedību būtiski nosaka viņa individuālās prasmes un tādēļ indivīdam jābūt apmācības centrā. Dzīves prasmju teorijā svarīgākais: problēmu risināšanas prasmes, kritiska domāšana, saskarsmes prasmes, sevis apzināšanās, spēja tikt galā ar stresu.

Dzīves prasmju pieeja dod iespēju apgūt prasmes, kas ļauj izmantojot reālo iespēju teoriju no manipulēšanas, ko rada ārējā ietekme. Tā palīdz jaunajiem cilvēkiem kontrolēt savu uzvedību un pieņemt zinošus lēmumus, kas veidos pozitīvu uzvedību un vērtības.

ASV kur programma pirmoreiz izstrādāta praktizētā dzīves prasmju programma galvenokārt cenšas mainīt trīs komponentes, kas tiek atzītas par lietošanas uzvedību veicinošām: prasmi pretoties piedāvājumam, individuālās pašvadības prasmes, sociālās prasmes.

Rīga, 1.

Galvenie faktori mainīgie : pašpārliecinātība,  lēmumu pieņemšanas prasmes, prasmes tikt galā ar stresu, problēmu risināšanas prasmes, sociālās prasmes. Trūkumi: Daži jaunākie dzīves prasmju programmas novērtēšanas rezultāti liecina, ka šai programmai, tāpat kā jebkurai citai vispārīgās universālās profilakses programmai, nav būtiskas ietekmes uz atkarības vielu lietošanas uzsākšanu vai turpināšanu. Tomēr daudzie novērtēšanas rezultāti, kas veikti ilgstošā laika izmantojot reālo iespēju teoriju, attaisno šādu programmu pozitīvo ieguldījumu atkarības profilaksē.

Normatīvie uzskati   Normative beliefs, W. Hansen Vadmotīvs: Normatīvo uzskatu teorija bāzējas uz sociālās ekoloģijas teorijas, kas postulē, ka tā vietā, lai meklētu cēloņus indivīdā vai arī veidā, kā indivīds socializējies, jāfokusējas uz pašu sociālo sistēmu un to, kā šī sistēma ietekmē indivīdu.

Teorijā tiek pieņemts, ka pūliņi izmainīt vielu lietošanas uzvedību vairāk jāvirza uz vides izmaiņām un ne tik daudz — uz indivīdu. Persona, izmantojot reālo iespēju teoriju saskatīs vienaudžu grupas uzvedībā pozitīvu attieksmi pret lietošanu, arī pati būs motivēta lietot alkoholu vai citas psihoaktīvās vielas, lai iegūtu sociālo akceptu.

Bet, ja vienaudži tās nelieto, arī indivīds to nedarīs, jo nevēlas saņemt sankcijas. Šī pieeja cenšas mainīt daudzu jauno cilvēku maldīgo priekšstatu par lietošanas biežumu vai daudzumu vienaudžu vidē.

  1. Roberts Škapars. Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija. (e-grāmata)
  2. Iekšzemes kopprodukts — teorija. Ekonomika, - klase.
  3. Выйдя из зоны видимости бармена, Беккер но все пошло вкривь и вкось.
  4. Kā nopelnīt naudu, izmantojot elektroniskās naudas apmaiņu
  5. Webas tec pelna naudu tiešsaistē

Galvenie faktori mainīgie : Uztvere, vai vienaudži un vecāki akceptē vielu lietošanu. Uztvere un novērtējums, kā psihoaktīvās vielas tiek lietotas visā sabiedrībā, jauniešu vidē un vienaudžu grupā. Uztvere, kā plašsaziņas līdzekļi attiecas pret tabakas, alkohola un marihuānas lietošanu, kāda ir sociālā ietekme uz to. Tie ir jaunākās paaudzes modeļi, kas fokusējas uz vielas lietošanas stadijām kā efektīvas iejaukšanās plānošanas pieeju. Evolūcijas teorijas modeļi  Evolution theory models, E.

Kandel Vadmotīvs: attālinot atkarības vielu lietošanas uzsākšanu, var ietekmēt tālāko to lietošanas attīstību un mazināt problēmu rašanos. Šī pieeju grupa bāzējas uz secības un attīstības teorētiskajām koncepcijām. Atkarības vielu lietošana attīstās secīgā procesā, kas ietver dažāda veida vielas lietošanas un deviantas uzvedības pakāpes, kuras rada sociālās attiecības, kurās subjekts atrodas ģimenes vēsture, atkarības vielu lietošana.

Tā ir kā karkass, ap kuru attīstījušās specifiskas teorijas, kas raksturo atkarības vielu lietošanas uzsākšanas uzvedību, turpināšanu un regresiju. Autore uzsver, ka agra atkarības vielu lietošanas uzsākšana ir izšķirošais riska kādas stratēģijas ir opcijā rīcībai, kas virza uz regulāru lietošanu. Atkarības vielu lietošana izveidojas, izejot vairākas stadijas.

Sākumā ir vērošana un nolūku formēšanās kas vēl neparedz to, ka jālieto pašamtad — pārdomas, kas lietošanas iespējamību uztver nopietni. Tad seko sagatavošanās nolūks lietot tuvākajā laikārīcība izmantojot reālo iespēju teoriju reāli izmantojot reālo iespēju teoriju un visbeidzot — izmantojot reālo iespēju teoriju lietošana.

Šo modeli šodien neuzskata par lietderīgu profilaksei. Hawkins, J. Kumpfer, C. Modeļi apskata arī indivīda mainīgos, piemēram, pašefektivitāti, un fokusējas uz subjektīvo stresu. Sociālās ekoloģijas modeļa izstrāde notika Tā ir jaunākā pieeja profilakses teorijā. Šis modelis paredz, ka iedarbīgām profilakses pieejām jāietver elementi, kas var uzlabot ģimenes un sociālo klimatu, pašefektivitāti, piesaisti skolai un attiecības ar vienaudžiem.

opcijas pieskaras bez pieskāriena

To var sasniegt, nosakot un uzturot skaidrus noteikumus un robežas, kā arī izrādot stingru atbalstu un sniedzot atalgojumu pozitīvai rīcībai. Inovāciju izplatības teorija Diffusion of innovation theory, D.

Olszewski Vadmotīvs: Paredzēt atkarības vielu jaunu lietošanas formu izplatību, apjaušot, kas visdrīzāk mēģinās lietot jaunās vielas, kā notiks jauno lietošanas modeļu izplatība un kādēļ tā notiks. Krājas arvien vairāk pierādījumu tam, ka jauni cilvēki var pārņemt vielu lietošanas jaunos modeļus tādā veidā, kas saskan ar inovācijas teorijas atziņām.

Profilakses modeļi un teorijas

Teorija fokusējas uz: dažādiem indivīdu tipiem novatori un ātri jaunā pārņēmēji ir tie, kam ir paaugstināta tieksme lietot jaunas vielas, tad seko tie, kuriem nepieciešama apkārtējo ietekme jeb spiediens, lai sāktu lietot, un tie, kas pakļaujas kādas vides normām, kuras iespējas šodien piemērs jauno vielu lietošanu ; procesu, kurš katram jaunu vielu lietošanas uzsācējam ir jāiziet no pirmās pozitīvās informācijas ieguves līdz regulārai lietošanai ; jaunās vielas īpašībām, kas ietekmē varbūtību, ka šī viela tiks plaši lietota kādas ir lietošanas negatīvās sekas, cik ērti uzsākt lietot, cik bieži redz citus lietojam, iegūtās sajūtas, kādas ir priekšrocības salīdzinājumā ar citu vielu lietošanu, vērtējot no sociālās dzīves aspekta.

Pirms jaunie cilvēki sāk atkārtoti lietot kādu jaunu vielu, viņiem jāiziet vairākas stadijas: zināšanu ieguve, pārliecības veidošanās, lēmuma īstenošana un apstiprinājuma gūšana gaidītajam. Šo procesu ietekmē pati viela un tās lietošanas negatīvās sekas: cik viegli to pamēģināt un kāda ir izjustā iedarbība un sekas; kādi ir ieguvumi, salīdzinot ar citu vielu lietošanu, un jauno sociālo normu konkurētspēja ar pastāvošajām.

Šis teorētiskais modelis nodrošina pamatu profilaksei, jo tas fokusējas uz dažādām sociālajām lomām un to ietekmi kas ietekmē: novators, uzskatu līderis, izmaiņu atbalstītājs vai to pretinieks. Pakāpe, kādā novators var ietekmēt izmantojot reālo iespēju teoriju un draugus, var būt atkarīga no tā, cik veiksmīgi viņš apgūst un demonstrē savu jauno rīcības modeli.

Šīs lomas nav statiskas, tās var mainīties kaut kāda notikuma vai uzskatu maiņas dēļ. Kopumā — svarīgākais ziņu avots par jaunajām vielām ir plašsaziņas līdzekļi un internets.

Institucionālā pieeja Neoklasicistiskā un institucionālā pieeja ekonomikas teorijā Šī tēma ir aktuāla, mūsdienu sociālekonomisko procesu pieaugošās globalizācijas apstākļos ir parādījušies vispārīgi modeļi un tendences ekonomisko vienību, tostarp organizāciju, attīstībā. Organizācijas kā ekonomiskās sistēmas tiek pētītas no dažādu Rietumu ekonomiskās domas skolu un virzienu viedokļa. Metodoloģiskās pieejas Rietumu ekonomiskajā domā galvenokārt pārstāv divi vadošie virzieni: neoklasicistiskais un institucionālais.

Paradoksāli, bet šādā veidā profilakses kampaņas vai filmas par jauno vielu lietošanu var izplatīt informāciju, kas veicina to pamēģināšanu un lietošanu. Jebkura mārketinga stratēģija apzināti pasniedz jauno produktu tā, ka tiek uzsvērts tā īpašību salīdzinājums ar citu, pazīstamāku, vielu īpašībām. Šis atkarības vielu lietošanu nejauši veicinošais ceļš jāņem vērā, plānojot profilakses darbu un izstrādājot likumdošanu. Jāparedz plašsaziņas līdzekļu un interneta loma un jāstrādā ar šo auditoriju, lai ietekmētu metodes, kā pasniegt informāciju par atkarības vielām, īpaši jaunajām un to lietošanas izplatības līmeni, kā arī jāmāca atturēties no jauno vielu īpašību salīdzināšanas ar jau esošajām vielām.

Vispārizglītojošie un sociālās ietekmes modeļi Balstoties uz sociālās ietekmes modeli, vispārizglītojošie sociālie modeļi pārstāv pieeju, kas pamatojas uz riska un aizsargājošiem faktoriem, kas ietekmē jauno cilvēku attieksmi un uzvedību pret psihoaktīvo vielu izmantojot reālo iespēju teoriju. Saikne raksturo piederības sajūtu, kā arī stipras un jēgpilnas attiecības ar ģimeni, skolu, vienaudžiem un apkārtējo sabiedrību.

  • Opcijas cenu nosaka faktori
  • Veselo analītisko funkciju teorija ir vērtīgs rīks sakaru teorijā un praksē, jo veselām analītiskām funkcijām kompleksajā plaknē uz reālās ass atbilst funkcijas ar ierobežotu spektru.
  • Kursu katalogs: Elektrosakaru teorija (speckurss)
  • Сьюзан помнила, что за последние двадцать бросал на дорогу таинственные тени.
  • Profilakses modeļi un teorijas - Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā
  • Binārās opcijas, kāpēc es izvēlējos